|
COLLECTIONS Kolekcijas – Baltijas kolekcijas
Description
Līdzās citiem materiāliem, dokumenti par Baltijas reğiona vēsturi veidojuši pamatu Huvera Institūta arhīva kolekcijām. Turpmākajos gados materiāli par Latviju, Lietuvu un Igauniju nemitīgi tikuši papildināti. Piedāvājam galveno kolekciju aprakstu, ar īpašu uzsvaru uz Latvijas vēsturi. Top līdzīgs pārskats arī par Lietuvas vēstures kolekcijām, un nākotnē iecerēts pārskats par Igauniju. Šī materiāla lasītājus aicinām piedāvāt savus komentārus. Arhīvs būs pateicīgs par jebkuru iespēju tālāk papildināt kolekcijas, un iespējamie materiālu īpašnieki Latvijā un ārpus Latvijas robežām tiek aicināti sazināties ar arhīvu. Var teikt, ka trīs Baltijas valstis - Latvija, Lietuva un Igaunija ilgus gadus ir bijušas pusaizmirstas. Viens no iemesliem - reğiona nomaļais ğeogrāfiskais stāvoklis, salīdzinot ar pārējo Eiropu. Tomēr noteicošais faktors bijis spēcīgo kaimiņu valstu militārās aktivitātes. Vācija, Zviedrija un Krievija neskaitāmas reizes iebrukušas Baltijas teritorijā, to pakļaujot un okupējot, vai vienkārši pārvēršot Baltiju par kaujas lauku savstarpējo militāro konfliktu nokārtošanai. Lai gan visbiežāk ārpasaulei ir bijis grūti saskatīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas individualitāti, katrai no valstīm ir sava, atšķirīga valoda un kultūra. Neviena no valodām nepieder slāvu valodu grupai. Lingvistiski, vienīgi latviešu un lietuviešu valodas ir radniecīgas (indoeiropiešu valodu saime, baltu valodu grupa). Igauņu valoda ir tuva somu valodai (somu-ugru valodu saime). Tā kā Baltijas valstis aizņem salīdzinoši nelielu, kompaktu teritoriju, tām ir arī daudz kopīga, ieskaitot senas un spēcīgas folkloras tradīcijas. Tikai 12.gs, sākoties vācu agresijai, Baltiju sasniedza kristietība, bet pagāja vairāki gadsimti, līdz kristietība spēja nostiprināties. Latvija un Igaunija gadsimtiem ilgi atradās vācu pakļautībā, un zemnieki nonāca dzimtbūšanas jūgā. Vienīgi Lietuva piedzīvoja īslaicīgu neatkarīgas valsts periodu, tomēr vēlāk Lietuva nonāca Polijas politiskajā ietekmē, kas noteica katolicisma strauju nostiprināšanos. 18. gadsimta gaitā visas trīs Baltijas tautas tika iekļautas Krievijas sastavā. XX gadsimts atnesa jaunus dramatiskus notikumus. Pēc 20 gadu ilga neatkarības perioda, 1940. gadā Padomju Savienība Baltijas valstis okupēja. No jauna Latvija, Lietuva un Igaunija neatkarību atguva tikai pēc 50 gadiem, sabrūkot padomju impērijai. Kopš tā laika - 1991 gada - katra no jaunajām valstīm ir spējusi veiksmīgi attīstīties, saglabājot sev raksturīgo individualitāti. Lai gan Latvija, Lietuva un Igaunija nekad nebūs noteicējas pasaules politikā, tās neapšaubāmi sāk ieņemt noteiktu vietu Eiropas valstu saimē. 2004. gada maijā Latvija, Lietuva un Igaunija kļūs par pilntiesīgām Eiropas Savienības loceklēm. Nesen Baltijas valstis tika uzņemtas NATO. Šie faktori spēlēs izšķirošu lomu Baltijas valstīm atgūstot savu īpašo stāvokli Centrāleiropas, Austrumeiropas un Skandināvijas reğionā. Jaunās valstis dzīvē vēlētos īstenot ideju par Baltijas reğionu kā tiltu starp austrumiem un rietumiem. Lai to panāktu, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir būtiski realizēt fundamentālas izmaiņas ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Tāpat kā senāk, arī patreiz Huvera arhīvs papildina ar Baltiju saistītos dokumentu un materiālu krājumus, lai pēc iespējas pilnīgāk dokumentētu pārmaiņas neatkarību atguvušajās valstīs. Tādejādi, līdzās kolekcijām, kas atspoguļo dramatiskus un sāpīgus XX gadsimta notikumus, pamazām arhīvā uzkrājas materiāli par gaišām cerībām pilnu periodu Baltijas valstu vēsturē. Access Information Plašāka informācija par materiāliem par Baltijas valstīm, kas atrodas Huvera Institūta īpašumā, atrodama internetā Stanford University Libraries catalogue. Komentāri par pārskatu un jautājumi par Baltijas valstu kolekcijām Huvera arhīvā adresējami David Jacobs, jacobs@hoover.stanford.edu. |
QUICK LINKS: TOOLS: |
