Latvijas valsts neatkarības periods. Ilustrācijas attēlo Latvijas 30. gadu zvejnieku ikdienu. No grāmatas "Country and people", kas publiceta Vašingtonā 1948. gadā. Alfreda Bīlmaņa kolekcija.

Pēc Latvijas neatkarības nodibināšanās radās jaunas problēmas. Viena no tām - krieviski runājošās minoritātes statuss jaunajā valstī. Liela daļa krieviski-runājošo iedzīvotāju legāli bija nonākuši aiz Krievijas robežām. Latvijas sabiedrībā sākās plašas diskusijas valodas un pilsonības jautājumos - gan no tiesiskā viedokļa, gan plašākā - sabiedriski-kulturālā izpratnē. Latviešu tautas lielākās daļas viedoklis bija, ka 20-30.gadu Neatkarīgās Latvijas valsts pilsonība, kulturālie un valodas kritēriji jāņem par pamatu, nosakot pilntiesīga Latvijas iedzīvotāja statusu.

Lielu darbu situācijas līdzsvarošanā, kā arī Latvijas valsts sagatavošanā iestājai Eiropas Savienībā veikušas Nevalstiskās Organizācijas. Jau sākotnēji Latvijas valsts likumdošanu bija būtiski veidot tā, lai tā atbilstu Eiropas Savienības noteiktajiem kritērijiem, un, lai dzīvē realizētos harmonizācijas process. Huvera arhīvā pieejama Latvijas Cilvēktiesību un Etnisko Pētījumu Centra materiālu kolekcija, kas, no vienas puses, dokumentē Nevalstisko Organizāciju aktivitātes, un, no otras puses, ekstrēmistisko grupu - t.sk. neofašistu un "Nacionālboļševiku" darbību. Kolekcijā ir gan retas publikācijas, gan plakāti, gan politiska rakstura dokumenti.

Plakāts no 2001. gada Latvijas Socialdemokrātiskās Strādnieku partijas Saeimas vēlēsanu kampaņas.

Arhīvā glabājas arī materiāli par Latvijas galveno politisko partiju darbību. Nozīmīga loma 1990-gadu Latvijas politiskajā dzīvē, ieskaitot valdību veidošanu, bija partijai Latvijas Ceļš. Arhīvā pieejami partijas dokumentu un publikāciju materiāli. Īpašā Latvijas mutiskās vēstures kolekcijā ietilpst 1999-2000. gados ierakstītas intervijas ar vadošajiem politiskajiem darbiniekiem, t.sk. ar bijušo valsts prezidentu Gunti Ulmani. Kolekcijā iekļautas arī intervijas ar disidentiem, t.sk. tulkotāju Ievu Lasi, kas 1950. gados tika izsūtīta uz Gulagu.

Huvera Press apgādā sērijā Studies of Nationalities iznākusi Andreja Plakana grāmata The Latvians: A Short History. Grāmata aptver laika posmu no pirmatnējās kopienas perioda Latvijas teritorijā līdz XX gadsimta 90. gadu vidum. Protams, Latvijas vēstures izzināšana vēl ne tuvu nav pabeigta. Baltijas valstis no jauna iekļāvušās Eiropā, lai ierakstītu tās vēsturē jaunu lappusi. Huvera arhīvs turpinās ilgo tradīciju Baltijas valstu, t.sk. Latvijas, vēstures dokumentu vākšanā un apkopošanā.

No angļu valodas tulkojusi Elga Zālīte.

Plašāka informācija par materiāliem par Baltijas valstīm, kas atrodas Huvera Institūta īpašumā, atrodama internetā Stanford University Libraries catalogue.
Online Archive of California piedāvā Huvera Institūta arhīva Baltijas valstu materiālu aprakstu reğistrus.

Access Information

Komentāri par pārskatu un jautājumi par Baltijas valstu kolekcijām Huvera arhīvā adresējami David Jacobs, david.jacobs@stanford.edu.